Mēnestiņa grāmatu klubs
Šī gada pirmajās dienās septītajā grūtniecības nedēļā zaudējām bērniņu – piedzīvoju spontāno abortu. Ja manām meitiņām ir savi dzimšanas stāsti, es gribēju tādu arī šai grūtniecībai. Mazulis nepiedzima, bet viņš bija un vienmēr būs ar mums.
Ja es rakstītu savu Jelgava 94 versiju Jelgava 07, es tajā visu laiku pavadītu, lasot Hariju Poteru, sēžot pie datora un rakstot stāstus kopā ar saviem interneta draugiem.
Just aizvainojumu pret savu vai draugu dzīvēm, jo tās nedod vietu tik biežam kontaktam, kāds mums bija agrāk, ir vienkārši neproduktīvi.
Manā pasaulē sievišķība vienmēr ir bijusi tāda “cacu lieta” – un “caca” vienmēr ir bijis lamuvārds.
Pirmais apzīmējums, kuru mana mamma piešķīra maniem draugiem, bija ČUDAKI. Viņa to nedomāja ļauni, tomēr par uzslavēšanu to arī nevarēja saukt.
Lote ir izvēlējusies pārdot MŪS, un tādi nu mēs esam – īsti. Iespējams, mēs neesam pats labākais piemērs, tomēr esam arī tālu no sliktākā.
“Ko jūs studējat?” man jautāja viesu nama saimnieks, kad iespruku virtuvē pēc ūdensglāzes. Iepriekš bijām vienojušies uzrunāt viens otru uz “tu”, tāpēc sapratu, ka viņš domā manu raibo draugu baru, nevis tikai mani.
Mani sauc Lote Šteina, esmu satura veidotāja, mamma divām mazām meitām un grāmatu kluba MUMS vadītāja.
Šajā blogā atradīsi stāstus un padomus, kas uzkrājušies, audzinot sevi par mammu, būvējot pašai savu kopienu, kā arī uzturot vairāk nekā piecpadsmit gadus ilgu draudzību ar manu ļoti raibo draugu grupu.
