No čudakiem uz blozgām un joberiem
Kad tikko biju pametusi mazpilsētu un sākusi mācības kādā no Rīgas mākslas vidusskolām, izjutu brīvību ne tikai tāpēc, ka sešpadsmit gadu vecumā biju prom no vecākiem, bet arī tāpēc, ka arvien vairāk varēju pavadīt laiku ar cilvēkiem, kuri man tiešām interesēja un patika. Lai gan mazpilsētā man bija draugi un mākslas skolas skolotāji, kuri nenoliedzami bija un joprojām ir lieliski cilvēki, savu cilti es tā īsti atradu tikai Rīgā.
Vispirms tie bija kursa biedri un kojās iepazītie cilvēki – visi, protams, mākslinieki. Pēc tam arī veikala MUMS sākotnēja banda, ar kuru biju sākusi sarakstīties jau pamatskolas laikā. Tie visi bija cilvēki, kuri vecākiem un PieaugušajiemTM šķita dīvaini vai nedaudz smieklīgi. Pirmais apzīmējums, kuru mana mamma piešķīra maniem draugiem, bija ČUDAKI1. Viņa to nedomāja ļauni, tomēr par uzslavēšanu to arī nevarēja saukt. Es mammas zobošanos nolēmu pagriezt sev par labu un piedāvāju vārdu “čudaki” kā apzīmējumu maniem jaunajiem draugiem. Galu galā, tas ir vārds, kas atvasināts no krievu valodas чуда – brīnums. “Čudaki” nokļuva mūsu leksikā un bija tās daļa kādu laiku.
Tiesa, turpmākajos gados citi (arī ārpus manas ģimenes) centās mums piemērot jaunus apzīmējumus. Regulāri tikām saukti par HIPIJIEM, lai gan daļa no mums nēsāja tumšu apģērbu un kerzas, kas, cik man zināms, norāda uz citu subkultūru. Vēlāk evolucionējām uz HIPSTERIEM, kādā īpašā gadījumā uz SUŅU HIPSTERIEM (joprojām nezinu, ko tieši tas nozīmē, tomēr suņi mums patīk), HIPSIJIEM (kas, kā izrādās, ir apzīmējums hipsteru un hipiju savienojumam), kā arī ETNOSU. Par etnosu kļuvām, kad tikām uzaicināti uz kādas kompānijas ikgadējo ballīti Siguldā. Tur, kā tas bieži gadījās, lielāko daļu laika pavadījām savā bariņā, jo diemžēl vēl nespējām vienmēr ar visiem atrast kopīgu valodu. Konkrēti šajā reizē atteicāmies no tikšanas iemestiem baseinā, kas, pašsaprotams, padara cilvēkus par etnosu. Nākamajā rītā, kad devāmies prom, šis skanīgais vārds bija rakstīts uz asfalta ar norādi uz māju, kurā gulējām.
Dažādi tikām definēti arī pirms atradām viens otru. Piemēram, Loti dēvēja par LIELO GALVU, jo viņa vienmēr par daudz gudrējusies, mani sauca par SATANU (ne kā “Sātans”, bet kā “Satana”), uz ko es atbildēju šņācot, gārdzot vai pārgriežot acis. Bērnudārzā un sākumskolā tiku apcelta tik daudz, ka pusaudžu gados inovatīvie apzīmējumi bija kā pīlei ūdens. Vairāki no mums dažādās intonācijās tika dēvēti par MĀKSLINIEKIEM vai MĀKSLINIECIŅIEM (ar šo apzīmējumu joprojām reizēm nākas sastapties), EMO, KEDAIŅIEM utt.
Kad beidzot bijām izcīnījuši savu vietu zem Mēness, nolēmām sevi definēt paši un kļuvām par MOON MOON. Moon Moon ir meme (interneta joks), kas kļuva populāra 2013. gadā. Tās galvenais varonis ir neveikls, apjucis vilks, ar kuru tolaik varējām identificēties. Tagad esam pieaugušāki, veiklāki un gudrāki vilki, tomēr joprojām turamies savā barā un varam atļauties paši sev izvēlēties apzīmējumus.
Sekojot līdzi Latvijas aktualitātēm, strādājot LIBERASTU un SOROSĪTU midzeņos vai sēžot Twitter, esam pieraduši klausīties, kā mēs un cilvēki, ko mīlam un apbrīnojam, tiek saukti tā un vēl daudz rupjāk. Tas mums ir pazīstami, un, līdzīgi kā ar čudakiem, mēs visbiežāk izvēlamies šos vārdus pārstrādāt, padarot tos par saviem. Ballītes debašu karstākajā punktā mēs pārgriežam acis: “Skaidrs, šajā liberastu midzenī jau neviena kārtīga cilvēka tāpat nav.”
Šādā veidā pēdējā gada laikā nonācām pie BLOZGĀM2 un JOBERIEM3. Tas nav mūsu ģimenes apzīmējums, tomēr tas ir mūsu nenopietnais piedāvājums jūtīgajā dzimtes jautājumā. Blozgām un joberiem nav nekāda sakara ar fiziskām iezīmēm vai sociālām konstrukcijām. Tie ir “dzimumi”, kurus drīksti izvēlēties sev pats, tāpat kā tev to drīkst piešķirt draugi, balstoties uz tavu personību un uzvedību.
Lai gan vārds “blozga” tēzaurā skaidrots kā “nekārtīga sieviete, nevīža”, mēs ar to apzīmējam cilvēkus, kuru enerģija ir piezemēta, arī nedaudz haotiska, viņi neiekuļas neveiksmēs, neveiksmes uzkuļas viņiem. Savukārt joberi ir darbīgāki, skaļāki, neveiksmēs neiekuļas, bet ielēkšo paši. Tātad – mēs šos vārdus nepiesienam nevienam no dzimumiem un nemēģinam nevienu pazemot. Mēs ierosinām izvēlēties sev piemērotāku personību tipu. Piemēram, lielāka daļa no MUMS ir izteiktas blozgas, daži no mums blozgas ar daļējām joberu iezīmēm.
Tā kā šo vārdu, īpaši “joberis”, izmantošana, satrauc Twitter lietotājus, MŪSU vārdā garantēju, ka nemēģinam ar to kādu aizvainot. Apzināmies, ka izmantojam rupju vārdu un šeit sīkāk paskaidrojam, kāpēc atļaujamies to darīt.
Jebkurā gadījumā, vārdi, kurus mums piešķīruši citi vai kurus izvēlējāmies paši sev, vienmēr panākuši tikai vienu – satuvinājuši mūs vēl vairāk, ja tas vispār iespējams. Jo suņi rej, bet (vilku) karavāna dodas tālāk.
1Čudaks – cilvēks, kas ērmojas, joko.
2Blozga – nekārtīga sieviete; nevīža.
3Joberis – meitu ģēģeris; jāklis.
