Kāpēc jālamājas? – atbilde tvitervētrai

Pirms skaidroju, kas ir joberi un kāpēc izmantojam šo vārdu publiskā telpā, te būs mani dzejoļi – Es gandrīz vienmēr smaržoju labi, Uzmanies no zemē ieraktām pudelēm. Nezinu, vai tas jūs pārliecinās, bet ar valodu māku apieties dažādi, tāpēc kopā ar draugiem nolēmu izmantot vārdus blozgas un joberi, apzinoties, ka viens no tiem ir rupjš.

Ko mēs ar to domājam?

Tas ir savējo joks, kuru izvēlējāmies padarīt publisku. Lai gan vārds “blozga” tēzaurā skaidrots kā “nekārtīga sieviete, nevīža”, mēs ar to apzīmējam cilvēkus, kuru enerģija ir piezemēta, arī nedaudz haotiska, viņi neiekuļas neveiksmēs, neveiksmes uzkuļas pašas. Savukārt joberi ir darbīgāki, skaļāki, neveiksmēs neiekuļas, bet ielēkšo. Tātad – mēs šos vārdus nepiesienam nevienam no dzimumiem un nemēģinam nevienu pazemot. Mēs ierosinām izvēlēties sev piemērotāku personību tipu.

Vairāk par apzīmējumiem, ko mēs sev esam veltījuši, lasiet šeit.

Nu, kāpēc tā ir jādara?

Lote ir izvēlējusies pārdot MŪS, un tādi nu mēs esam – īsti. Iespējams, mēs neesam pats labākais piemērs, tomēr esam arī tālu no sliktākā. Atzīšu, ka lielu daļu no veikalā redzamajiem nepieklājīgajiem vārdiem esmu ienesusi es – Anna. Uzskatu, ka lamu vārdi ir slikti tikai konkrētos apstākļos un situācijās. Manā skatījumā tie ir tikai vārdi, kas apzīmē emocijas – gan negatīvas, gan pozitīvas. Piemēram, uz manas cepures redzamais psc noder gan vilšanās, gan sajūsmas izteikšanai (“psc, cik auksti” un “psc, cik skaisti”). Ja nākas dzirdēt lamu vārdu virkni, kas liek justies neērti, jātgādina sev, ka problēmas sakne visdrīzāk ir citur, nevis valodā. 

Mēs apzināmies, ka izmantojam necenzētus vārdus publiski, taču mūsu izvēle ir būt godīgiem. Negribam veicināt lamāšanos skolās un kultūras namos, taču negrasāmies noliegt, ka cilvēki lamājas, jaunieši dzird lamu vārdus un pasaule nevar būt tikai tikumīga. Atvainojamies, ja jūtaties neērti, un piedāvājam mūsu visiem draudzīgos produktus: