Šteinu hronika kopīgā ekselī
Man un vīram ir kopīga dienasgrāmata ekselī. Mēs tajā katru dienu kopš mūsu kāzām īsi pierakstām, kas todien ir noticis, un ieliekam dienai atzīmi piecu baļļu skalā – kā mēs todien jutāmies. Mēs to saucam par Šteinu hroniku.
Gada nogale man nozīmē atskatu uz aizgājušo, un to izdarīt man ļoti palīdz mūsu hronika. Tajā emocijas ir iepakotas skaitļos un pārskatāmās līknēs. Zaļi iekrāsojas mūsu laimīgākās nedēļas, sarkani – nelaimīgākās.
Hronika kalpo arī kā komunikācijas rīks. Mēs neesam cilvēki, kuriem ikdienā ir viegli runāt par savu pašsajūtu – īpaši, ja reizēm ļaujamies iedomai, ka laulātajam draugam taču visu būtu jāsaprot un jāredz pašam. Kopīga dienasgrāmata nozīmē šai iedomai nedaudz tuvoties. Protams, nepietiek tikai ar to, ka uzraksti vai izlasi savus vai partnera pārdzīvojumus hronikā – galu galā saruna tāpat ir nepieciešama.
Tomēr tieši hronikas dēļ es šī gada februārī pamanīju, ka Rihards jau labu laiku ir juties diezgan nomākts, un ierosināju, ka mums nevajag gaidīt, kad uzcelsim māju, bet varam sameklēt īres dzīvokli un pārcelties uz Cēsīm jau šogad.
Sarkani un zaļi iekrāsotās ekseļa* šūnas iedod piedzīvotajam tādu kā apstiprinājumu, kura vismaz man reizēm trūkst. Es mēdzu neuzticēties savām negatīvajām sajūtām vai nepievērst tām uzmanību, mēģinot sev iestāstīt, ka nav jau tik traki, bet skaitļus apmuļķot nevar. Tāpat arī varam redzēt pierādījumus it kā pašsaprotamajam faktam, ka mums iet labāk tad, kad pavadām vairāk laiku kopā. Un tad attiecīgi to vairāk ieplānojam.
Kā strādā dzīves hronikas ekselis?
Katras dienas pašsajūtu vērtējot skalā no 1 līdz 5, mēs visbiežāk izmantojam 3 līdz 4. Riharda zemākais vērtējums dienai pēdējo divu gadu laikā ir bijis 2, mans – 1.5. Mums abiem ir bijis gana daudz 5nieku.
Labu vērtējumu izpelnīties ir krietni vieglāk, nekā sliktu, jo pat vissliktāko dienu var daļēji izglābt labas vakariņas, sirsnīga saruna, filma, pastaiga ar suni vai citi sīkumi. Sliktas dienas vērtējums nereti sanāk augstāks arī tad, ja hroniku neaizpildam tūliņ, bet dienu vai divas vēlāk, vai kaut vai tikai pēc laba naktsmiega, nevis tieši pirms gulētiešanas.
Ne vienmēr sanāk hroniku aizpildīt katru dienu, bet cenšamies neielaist ilgāk par nedēļu. Katrs pats aizpilda savu sadaļu.
Tālāk dienu datus mēs apstrādājam apkopojumos par nedēļām, mēnešiem, gadalaikiem un galu galā gadiem.
Neizbēgami vidējo vērtību diapazons sarūk, bet tālāko mēs vērtējam nevis pēc pilnas skalas, bet gan, salīdzinot ar visiem datiem, ko paši esam ievadījuši.
Vidēji zemākais vērtējums ir sliktākais, kā esam jutušies laika posmā kopš mūsu kāzām, vidēji augstākais – labākais. Tas nekas, ka vidējie vērtējumi lielākoties paliek robežās starp 3 un 4. Datiem esmu uzlikusi filtru, kas iekrāso labos periodus zaļus, bet sliktos – sarkanus. Pēc tā arī mērām savu pašsajūtu, jo sevi salīdzināt var tikai ar sevi, nevis kādu “objektīvu” mērauklu. Droši vien, ka citiem mūsu skalā varētu iet labāk vai sliktāk, bet mēs jūtamies tā, kā mēs jūtamies.
Šteinu dzīves hronika 2022
Gadu sākām Rīgā diezgan nelaimīgi noguruši no pilsētas, pandēmijas, darba un bērnkopības. Februārī raizēm pievienojās arī karš un gaidāmā inflācija. Martā pārcēlāmies uz Cēsīm un pašsajūta manāmi uzlabojās.
Jūnija sākumā Rihards sāka jaunu darbu, kas bija saspringts laiks mums visiem, bet pēc tam aizvadījām brīnišķīgu, saulainu vasaru Cēsīs.
Nākamreiz slikti jutāmies septembrī, kad neveiksmīgi mēģinājām Māru iepazīstināt ar bērnudārzu un visi saslimām.
Tad novembrī un decembrī man pielavījās grūtniecības paspilgtināta depresija, tomēr gada nogalē atkal satikāmies itin labā vietā.
Ko tu saki par šādu kopīgu dienasgrāmatu?
*Patiesībā hronika ir veidota Google Sheets, lai varam tai kopīgi piekļūt jebkurā laikā un vietā, bet ekseli es piesaucu tā atpazīstamības dēļ.