Gada atskata pasākumi
Šis bija sestais gads, kad organizēju gada atskata pasākumu saviem draugiem.
Tā ir viena diena janvārī, kad sanākam kopā un pastāstam, kā mums gājis aizgājušajā gadā. Formāts nav svarīgs – var taisīt prezentāciju, var samontēt filmu, var vienkopus savākt mīļākās vai nozīmīgākās pagājušā gada bildes, bet var arī vienkārši apsēsties un pastāstīt.
Šo pasākumu es ieviesu, jo jutu, ka izsekot līdzi visu manu draugu dzīvēm ar gadiem paliek arvien grūtāk. Un līdz ar pirmajām prezentācijām, ko noklausījos, es sapratu, ka tas ir brīnišķīgs formāts, kurā ieklausīties arī cilvēkos, ar kuriem sarakstos teju katru dienu, un par kuru dzīvēm šķietami jau visu zinu.
Redzēt un dzirdēt, kuri notikumi vai procesi maniem mīļajiem pagājušajā gadā ir likušies nozīmīgi, uzklausīt gan viņu priekus, gan pārdzīvojumus apkopotā veidā rada spēcīgu tuvības sajūtu.
Arī man pašai gada prezentācijas izveide ir terapeitisks process. Tā ir iespēja atskatīties un izdarīt secinājumus par aizgājušo, un neizbēgami arī pārdomāt un saplānot to, kas vēl ir priekšā. Man arī ļoti patīk atskatīties uz savām vecajām prezentācijām.
No sirds iesaku šo tradīciju ieviest arī tavā draugu vai ģimenes lokā. Šis ir pasākums, ko ļoti gaidu katru janvāri, un to var organizēt gan klātienē, gan attālināti.
Praktiskas piezīmes un padomi
No praktiskās puses esam sapratuši – ja pasākumā piedalīsies lielāks cilvēku skaits, noteikti jāierobežo katram runātājam atvēlētais laiks. Šogad ierasties varēja seši cilvēki, katram atvēlējām pusstundu.
Interesanti, ka pat tie, kam prezentācijas nebija un kam likās, ka tik ilgi jau viņi nerunās, visbiežāk sanāca aizņemt visu sev atvēlēto laiku.
Pa vidu ņēmām nelielu pauzi, bet tāpat pēc visiem sešiem runātājiem jutāmies diezgan saguruši. Ja iesaistīto cilvēku skaits ir vēl lielāks, varbūt pasākums jādala divās dienās.
Ne visiem ir vaļa vai gribēšana prezentāciju uztaisīt, bet šāda atskatīšanās palīdz gan reflektēt pašiem, gan aizpildīt caurumus komunikācijā, ar kuriem šis gads ir bijis īpaši ražīgs.
Ja arī tevi saista atskatīšanās uz pagājušo gadu, iesaku to sākt šādi:
- Ņem talkā telefona bilžu krātuvi, kalendāru vai dienasgrāmatu, ja tev tāda ir, un hronoloģiski izej cauri šī gada liecībām.
- Secīgi pieraksti visus lielākos notikumus, piezīmē brīžus, kad juties labi, un arī gada viszemākos punktus.
- Kad saraksts pabeigts, vari to pārlasīt, papildināt, palabot, saīsināt, padalīties ar tuvākajiem vai nevienam nerādīt un sadedzināt, ja tā gribas.
Mēs nevienam neesam parādā dalīšanos ar savu stāstu, bet šāds atskats palīdzēs skaidrāk saredzēt šī gada vietu tavā dzīvē, un iespējams izcels to no neizteiksmīgā sociālās distancēšanās, dubļu un miglas emociju purva, kuru pastiprināti piedzīvojām pēdējos gados.
Visi mani draugi uz gada atskatu netika, un es esmu apņēmusies kādā brīdī ar viņiem satikties un izrunāt aizgājušo tāpat vien – jo man tas interesē!
Ja tev nešķiet ērti rīkot šim veselu pasākumu, kā būtu, ja tu nākamajā kafijas randiņā ar tuvu cilvēku vienkārši uzjautātu – kā tev gāja aizgājušajā gadā? Ko jaunu tu uzzinātu? Ko teiktu tu pats?
Ērtāk šo bloga ierakstu vari lasīt Instagram!
