Meklējumi un Poters – grāmatu kluba MUMS ziemas tikšanās
24. februārī aizvadījām grāmatu kluba MUMS pirmo īsto, vadītām diskusijām bagāto tikšanos. Izlozētā tēma bija “meklējumi”, ko pētījām grāmatas “Harijs Poters un Filozofu akmens” sestajā nodaļā “Ceļojums no platformas Nr. 9 ¾”, bet pasākumu iesāku ar personīgu stāstu.
Jo tieši tā – caur sevi – es gribēju aicināt katru no dalībniekiem palaist gan izlasīto, gan pārrunāto. Saprast, ko lasītais mums var piedāvāt, kādu aicinājumu mēs tajā varam saklausīt.
Meklējam pazīstamo
Izlozētā tēma mani īpaši uzrunāja, jo šobrīd patiešām jūtos kā savu meklējumu, ja ne galā, tad svarīgā pieturpunktā. Šobrīd jautāju sev:
- Kam es gribu veltīt savu enerģiju?
- Ko es gribu darīt ar savām prasmēm un talantiem?
- Kur man likt to gaismu, ko sevī jūtu un nesu?
- Ko es vēl gribu apgūt?
- Kur man ir jāaug?
Šobrīd šo meklējumu atbilde ir – gribu ieguldīties savā grāmatu klubā. Un kaut kādā ziņā mani meklējumi nozīmēja, ka nonācu pie kaut kā tik pazīstama, ka atrastais liekas pašsaprotams, lai gan kādā brīdī bija pazaudēts.
Lasīt grāmatas, īpaši Hariju Poteru, vadīt kopienas un tikties ar svešiem cilvēkiem no interneta? Es taču to visu jau daru kopš bērnības!
Kad mēs kaut ko meklējam, bieži vien tā ir vēlme atgriezties pie tā, ko jau esam piedzīvojuši. Mēs jūtamies meklējumus beiguši, kad atrastais šķiet pazīstams. Un tad mums ir sajūta, ka mēs esam tieši tur, kur mums ir jābūt.
Tā es jutos sestdien grāmatu kluba ziemas pasākumā.
Sirdslietas dēļ var pārtapt arī par rokdarbnieci
Tas, ka lasījām Hariju Poteru, nozīmēja, ka man bija iespēja izpausties ar dekorācijām. Ko es, protams, gatavoju pēdējā naktī pirms pasākuma. Darbus pabeidzu ap trijiem no rīta, ar savu viengadnieci uz gurna, jo viņa pamodās no tā, ka nebiju viņai blakus, un atteicās atkal aizmigt.
Es patiesībā sevi neuzskatu par labu rokdarbnieci, bet divos naktī attapos lokot trīsdesmito aploksni, ko iekarināt gaisā manai lidojošo vēstuļu sienai. Nosmējos, ka pie īstās kaislības pat svešas un nepatīkamas lietas kļūst pašsaprotamas.
“Protams, ka es pati taisīšu dekorācijas, lai gan īsti nekad neko tādu neesmu darījusi. Kā tad ne?”
Apčubināt katru dalībnieku ar dāvanām
Daļa no mana gatavošanās procesa bija arī saņemt drosmi un aizrakstīt veselam baram potenciālu pasākuma draugu un sponsoru, lai sarūpētu dāvaniņas dalībniekiem! Un gribu no sirds pateikties, ka četri no tiem, ko izrunāju, noticēja manai idejai un izvēlējās atbalstīt manu mazo, skaisto kopienu ar lasītājiem.
Paldies Maijai no Vegan Fox, kura atsūtīja katram no dalībniekiem Vegan Fox roku krēmu, kā arī manu jau iemīļoto kafijas skrubīti tieši man.
Paldies Mērijai no Skrīveru Saldumiem, kas palutināja mūs ar zemenēm baltajā šokolādē.
Paldies Baibai no grāmatnīcas Globuss, kura atsūtīja mums “The Harry Potter Wizarding Almanac” kopiju.
Un paldies Renātei no liels un mazs, kura sagādāja mums skaisto Tūves Jānsones “Kas notika pēc tam?”, Andrusa Kivirehka “Kaka un pavasaris” un Aino Pervikas “Burmemme” grāmatas, kā arī Mikolaja Ložiņska “Dāvanu diviem” īpaši man.
Visas četras dalībniekiem domātās grāmatas atrada savas jaunās mājas izlozes kārtā – katrs varēja pieteikties, tieši kuru grāmatu vēlētos saņemt. Vispieprasītākais bija Harija Potera almanaks, kurš šķita tiešām ļoti bagātīgs, bet arī skaistās liels un mazs grāmatas tika izlozētas diezgan nopietnā konkurencē.
Es, protams, izlozē pati nepiedalījos, bet priecājos, ka mūsu mājās jau bija skaistā Tūves Jānsones Muminu “Kas notika pēc tam?” grāmata, kā arī nopietni apsveru iespēju iegādāties pārējās grāmatas, īpaši almanaku.
Ir bailīgi sākt kaut ko jaunu, īpaši, ja to dari viens, bet šie brīnišķīgie cilvēki redzēja vērtību šādā pasākumā – tajā, ka cilvēki sanāk kopā, lai parunātu par to, kas izlasīts. Tajā, ka meklējam savu kopienu un kopīgi domājam dziļāk par to, ko mums var dot izlasītās grāmatas.
Dāvanu maisiņā mūsu sponsoru dāvanām līdzi gāja arī manis veidotas grāmatzīmes, šokolādes zelta zibsnis un pateicības vēstulīte, noformēta klasikā Harija Potera tēmas stilā.
Man bija svarīgi, ka katrs pasākuma dalībnieks justos īpaši sagaidīts, paēdis, apčubināts un apdāvināts, un galu galā prom dotos ar siltu sajūtu sirdī.
Teoloģijā iedvesmotas diskusijas
Grāmatu kluba MUMS tikšanās ir īpašas mūsu teksta analīzes metožu dēļ, ko esam aizņēmušies no podkāsta Harry Potter and the Sacred Text autoriem. To pamatdoma ir uztvert jebkuru analizējamo tekstu kā vērtīgu vai pat svētu, meklējot tajā mācības un aicinājumus savai dzīvei.
Pasākuma pirmajā daļā – lielajā grupas diskusijā – pēc mana ievada par meklējumiem manā dzīvē mēs izskatījām visus dalībnieku atrastos meklējumu gadījumus nodaļā “Ceļojums no platformas Nr. 9 ¾”.
Mēs runājām par Harija tīri fiziskajiem meklējumiem, cenšoties atrast platformu starp 9 un 10. Par to, ko pamanījām Vīzlija kundzes pārgurumā, nespējot pat atcerēties platformas numuru, lai gan to jau gadu desmitiem apmeklē gan pati, gan kopā ar saviem bērniem. Izrunājām katra nodaļā minētā tēla motivāciju, piemēram, Rona vajadzību pēc savas lomas daudzo brāļu vidū, Hermiones un Harija dažādo pieeju svešajai burvestību pasaules videi. To, kā Drako pa visu vilcienu meklēja Hariju Poteru – un kāpēc. Pieskārāmies tam, kā Hagridu nemitīgi atrod dažādi maģiski zvēri, lai gan viņš nemaz tik cītīgi pats viņus nemeklē – kurš vēl tiktu pie pūķa olas krogā?! Par to, kā lietas, ko meklējam, dažreiz mūs atrod pašas, jo mūsu iekšējais aicinājums vienkārši ir tik stiprs. Un vēl daudz ko citu.
Tālāk sekoja neliela meditācija pie konkrētas nodaļas rindkopas – par vilcienu, kas atstāj staciju – tiešām paņemot šo rindkopu dziļumā un izklausot, ko tajā sadzirdam.
Tad jau sadalījāmies mazākās grupās, kurās iepazināmies mazliet tuvāk, pastāstījām par sev aktuālo un meklējumiem sevī, un galu galā diskusiju daļu noslēdzām kopīgi svētot (mīļi pieminot, aizsargājot, pamācot vai aicinot laboties) kādu no nodaļā minētajiem tēliem.
Pasākuma neoficiālajā daļā notika grāmatu izloze, nedaudz paspēlējām videospēli Hogwarts Legacy, un vienkārši pabaudījām nepiespiestas sarunas un garšīgas uzkodas.
Grāmatu kluba dalībnieku atsauksmes
“Ne-kristīgā vidē tādas emocijas man sanāk ļoti reti piedzīvot un man prieks, ka pierādās tas, ka to var un tā notiek arī citādās situācijās. Man tik ļoti patika dzirdēt jūsu stāstus un ieskatīties mazliet jūsu visu dvēselēs, tas bija tik, tik vērtīgi! Esmu jums visām ļoti pateicīga par klātbūtni, dalīšanos un smaidiem. No diskusijām man vislabāk patika pārrunāt to, kur es redzu sevi. Ielikt sevi situācijā, uz kuru varu paskatīties no malas.”
– Unda
“Sestdienas pasākums bija lielisks, vakar kafijas pauzē apēdu Zibsni un atcerējos, cik foršas dāmas, jauki bērni un gudrs suns tur bija. Izrādās, kaut kā tāda man bija ļoti pietrūcis…”
– Velga
“Visinteresantākais šķita tas, ko katra dalībniece vēlējās svētīt. Kā mēs esam ieraudzījušas tēlus un ar tie saistās katrai no mums. Kā arī es ļoti novērtēju to, ka kopīgās tikšanās drīkst apmeklēt ar bērniem. Tā ir iespēja mammai doties uz kādu sev tīkamu pasākumu, justies pieņemtai un brīvai. Man ir tik ļoti liels prieks, ka es pievienojos šim klubiņam!”
– Saulcerīte
“Kopš nomira draudzene, ar kuru daudz runājām par grāmatām, man bija emocionāli grūti šādās diskusijās iesaistīties. Tāpēc priecājos, ka ledus ir lauzts.”
– Maija
“Paldies Lotei un arī pārējām meitenēm kas bija! Ļoti pacilāts noskaņojums pēc pasākuma. Bija patiešām ļoti forši.”
– Ieva
Pievienojies grāmatu kluba Telegram kanālam vai saņem e-pastus par kluba aktualitātēm! Nākamā tikšanās pavasara beigās!
Rakstā iekļauta reklāma.
