Bērnu privātums Instagram saturā

Jau pusotru gadu apzināti samazinu savu bērnu klātbūtni savā saturā. Sākumā vienkārši pārstāju likt bērnu sejas ierakstu titulbildēs. Tad pamazām arī citos slaidos. Augot sekotāju skaitam, arvien skaidrāk sajutu, ka šī robeža man kļūst svarīga.

Ne tāpēc, ka bērni būtu kļuvuši man mazāk nozīmīgi, tieši otrādi.

Man ir ļoti svarīgi, lai bērni un bērnkopība nepazūd ne no mana, ne citu cilvēku satura. Tā ir milzīga mūsu dzīves daļa, un jaunie vecāki bieži vien jūtas izolēti un vientuļi savās pieredzēs. Mums trūkst fizisku telpu un kopienu, kurās būt — ar visiem bērniem. Es savu Instagram ceļu sāku tieši tāpēc — jo bija vientuļi, un zināju, ka arī citas mammas jūtas tāpat. Dalīšanās un kopienas sajūta šajā pieredzē man ir bijusi ļoti, ļoti nozīmīga.

Bet es zinu, ka par bērniem var stāstīt arī saglabājot zināmu privātumu. Var radīt klātbūtni ar atsevišķām detaļām, leņķiem, pozām un citiem noķertiem mirkļiem. Tas prasa nelielu radošumu, kas patiesībā nereti pat palīdz veidot svaigu saturu.

Man šķiet pavisam dabiski, ka daudzas jaunās māmiņas dalās ar saviem bērniņiem tīklos — sākumā ar bērniem esam burtiski viens ķermenis, un vēlāk — ilgu laiku vēl arī praktiski. Tas, kas notiek ar viņiem, notiek arī ar mums, līdz pamazām sākas atdalīšanās.

Manā gadījumā bildes ar manu bērnu sejām visbiežāk paliek privātajā telpā — čatos vai close friends lokā. Tas ir mans veids, kā mēģinu sabalansēt klātbūtni, robežas un patiesumu.

Es pilnībā saprotu vecākus, kuri izvēlas ar bērniem publiskajā telpā nedalīties vispār. Un es patiesi priecājos par tiem, kuri dalās — bērni ir tik, tik skaisti, tie ir mūsu dzīves centrs un dārgumi.

Šis nav aicinājums darīt tieši tāpat kā es. Drīzāk — piedāvājums paskatīties uz telpu starp šīm abām galējībām. Varbūt kādam noder idejas vai pieeja, kā palielināt bērnu privātumu, nepazaudējot kopienas sajūtu.

Paldies Annai par šīs tēmas pacelšanu Threads diskusijā! 🤍 Jau sen pie tā piedomāju, bet šī saruna iedeva iemeslu visas domas beidzot salikt vienuviet.