Kā man iet ar #divizemdivi? Deviņu mēnešu atskaite!

Kāda cita divi zem divi mamma man nesen rakstīja, cik dulli ir gribēt trešo? … Manuprāt, dulli! Es pavisam godīgi varu teikt, ka teju katru dienu domāju tieši pretējo – cik labi, ka te šobrīd nav vēl trešais bērns.

Elza ir sasniegusi to vecumu, kurā ar Māru es asaraini atmetu visus savus projektus un darbus, pilnībā aplauzos, mēģinot ieviest kaut nelielas prombūtnes un kopumā apcerēju, vai tiešām otrais bērns ar mazu vecuma starpību ir laba ideja. Šobrīd ir līdzīgi, bet nedaudz labāk.

Elza tāpat kā māsa ir ļoti aktīva un šiverīga – visur nemitīgi rāpjas, stāv kājās, gāžas un kliedz. Lai arī Māra ir iemācījusies pirms katras savas rotaļas izgāzt māsai priekšā veselu kalnu ar citām mantām ar ko viņai nodarboties, Elza liek visam mīksto un grib TIKAI to, ar ko spēlējas māsa. Un tad kliedz abas.

Tomēr Māra iet dārziņā un Elza atšķirībā no māsas šajā vecumā ir ar mieru, ka viņu pieskata tētis. Es esmu mācījusies no kļūdām un strādāt mēģinu tikai tad, kad neesmu ar bērniem. Nervi pataupās, darbi nav jāatmet. Es piepildu savu trauciņu, jo darbs mani uzlādē. Laika visiem kopā gan ir gaužām maz.

Mārai uz Elzu ir liela mīlestība. Vienu dienu Mārulis bez redzama iemesla gauži raudāja, un izprašņāta, kas noticis, atzina, ka viņa ļoti grib, lai Elza viņu apskauj. Pieglauda galvu māsas puncim, bet māsa māk tikai plēst matus.

Māra par Elzu ikdienā rūpējas – pieskata knupi, pienes pamperus, iekļauj savos plānos. Ļoti labprāt baro ar karoti. Bučo un smīdina, reizēm audzina.

Elzai nav neviena zoba, bet ļoti garšo piebarojums. Stāv bez pieturēšanās un ir apsēsta ar maniem matiem – aizmieg tikai ar manu bizi rokās un arī pa dienu to nemitīgi meklē un rausta.

Man ir gājis grūti, bet ne gluži meiteņu dēļ. Vienkārši šis trakais rāpšanās vecums un dzīvošana vidē, kas nav tam piemērota, bišķi nes jumtu. Naktīs joprojām guļu kopā ar abām meitenēm. Kad Māra miegā beidzot pārtrauca kliegt, Elza sāka.

Bet es mīlu savas gudrās, drosmīgās un skaistās meitas līdz bezgalībai un atpakaļ. Kūstu pie katra viņu kopīgā brīža un nevaru sagaidīt, kā būs tālāk.