
Miķeļa dzemdību stāsts
Man nav ne mazākās vēlēšanās šo stāstu pasniegt kā citādi kā brīnumu, kas man tika uzdāvināts manā nespēkā un vājumā. Pateicībā, ka man blakus bija šie cilvēki, kas mani tādu redzēja un pieņēma bez nosacījumiem.

Man nav ne mazākās vēlēšanās šo stāstu pasniegt kā citādi kā brīnumu, kas man tika uzdāvināts manā nespēkā un vājumā. Pateicībā, ka man blakus bija šie cilvēki, kas mani tādu redzēja un pieņēma bez nosacījumiem.

Es gribu atgriezties pie grāmatu lasīšanas. Un es gribu to darīt kopā ar citiem. Tāpēc jūnija beigās izziņoju vasaras grāmatu lasīšanas izaicinājumu, kas nu jau ir pusē!

Cilvēki bieži brīnās, cik ātri notiek mūsu mājas būvniecība. Kas ir šī ātruma atslēga?

Un iemesls, kāpēc es par to vispār gribēju runāt, nevis noklusēt, bija pateikt – tā var notikt. Bet nomirt nav vienīgā izeja.

Gribu, lai neviens mani neaiztiek, lai uz mani nekliedz un no manis neko neprasa.

Gribētos, lai tiktu iedota viena testa māja, kuru būvējot iziet cauri procesam, un tikai tad pieņemt lēmumus par māju, kurā dzīvosim visu savu mūžu.

Reizēm ir diezgan traki, bet ir arī skaisti. Es esmu ļoti, ļoti nogurusi, bet laimīga.
Kā runāt par vardarbību ģimenē, ja to ir darījis tev tuvs un mīļš cilvēks? Kā tikt galā ar to, ka šis cilvēks vēlāk nonāk tavā aprūpē?

Cik es esmu laimīga, ka dzīvoju tieši šo dzīvi kopā ar Tevi, mana mazā!
Mani sauc Lote Šteina, esmu satura veidotāja, trīs bērnu mamma un grāmatu kluba MUMS vadītāja.
Šajā blogā atradīsi stāstus un padomus, kas uzkrājušies, audzinot sevi par mammu un būvējot pašai savu lasītāju kopienu.
