
2025. gadā man neizdevās…
Manuprāt, runāt par grūtībām un neveiksmēm ir terapeitiski visiem iesaistītajiem.

Manuprāt, runāt par grūtībām un neveiksmēm ir terapeitiski visiem iesaistītajiem.

Liels bija mans prieks, kad uzzināju, ka tieši šogad kapelānu apmācības notiks Valmierā. Tā vien šķiet, ka šis ceļš ir man īpaši izraudzīts un jau pa priekšu iemīts.

2025. gada vasaras nometnē kopīgā grāmata bija Šarlotes Brontē Džeina Eira. Bet katra dalībniece līdzi atveda vēl citas mīļas grāmatas.

Grāmatu klubā MUMS divreiz gadā organizēju nometnes ar vadītām diskusijām par kopīgu grāmatu, daudz brīva laika lasīšanai un pa kādai pastaigai pa vidu.

Kad es netieku galā ar dzīvi, galvā pēdējā laikā bieži skan manas mīļās Elīnas (@eliina.krama) teiktais – vajag vai nu lielāku kasti vai mazāk lietu. Viņa, protams,

Nedēļas nogale villā ar grāmatām un labu kompāniju – tā izskatās grāmatu kluba MUMS nometnes.

Visi sapņi nav domāti tam, lai tos piepildītu. Dažiem mūs vienkārši jāaizved tur, kur satiksimies ar nākamo lietu, kam noticēt.

Ja pirmās dienas pēc bērniņa zaudējuma likās daudz maz pašsaprotamas, tad pusotru mēnesi vēlāk gribas piedzīvot kaut nelielu noslēguma sajūtu.

Šī gada pirmajās dienās septītajā grūtniecības nedēļā zaudējām bērniņu – piedzīvoju spontāno abortu. Ja manām meitiņām ir savi dzimšanas stāsti, es gribēju tādu arī šai grūtniecībai. Mazulis nepiedzima, bet viņš bija un vienmēr būs ar mums.

“Man šodien laba lieta bija tas, ka es spēlējos, un slikta lieta bija, ka jākārto mantas.” (Māra, 3g.)
Mani sauc Lote Šteina, esmu satura veidotāja, mamma divām mazām meitām un grāmatu kluba MUMS vadītāja.
Šajā blogā atradīsi stāstus un padomus, kas uzkrājušies, audzinot sevi par mammu, būvējot pašai savu kopienu, kā arī uzturot vairāk nekā piecpadsmit gadus ilgu draudzību ar manu ļoti raibo draugu grupu.
