Lielāka kaste vai mazāk lietu

Kad es netieku galā ar dzīvi, galvā pēdējā laikā bieži skan manas mīļās Elīnas (@eliina.krama) teiktais – vajag vai nu lielāku kasti vai mazāk lietu.

Viņa, protams, runāja par mājas organizēšanu, bet es esmu sākusi šo padomu pielietot itvisā.

Es nezinu, ko tieši es gaidīju, kad viņai uzdevu šo jautājumu. “Ko darīt, ja visas manas lietas ir savāktas vienkop, bet tomēr neietilpst konkrētajā kastē?!”

Laikam cerēju, ka viņa man piedāvās kādu īpašu locīšanas vai uzglabāšanas veidu, kas ļaus visam kompaktāk saspiesties un maģiski satilpt vajadzīgajā kastē.

Un tas arī var strādāt, bet, pirmkārt, es patiesībā ikdienā jau diezgan labi visu saloku un sapakoju, un, otrkārt, pat labi salocītas lietas, ja to ir par daudz, kļūst neiespējami izkustināt, pārkārtot un lietot.

Arī dzīvē es visu laiku mēģinu atrisināt neatrisināmo – kā izdarīt VISU ar to laiku, kas man ir? Atbilde ir vienkārša, bet sāpīga – vai nu man vajag vairāk laika, vai mazāk darāmā.

Laiks nav viegla kaste, ko padarīt lielāku. Pie vairāk laika var tikt, atmetot kaut ko no darāmā. Negulēt, neceļot, nelasīt, neiet pastaigās, nesatikt draugus, nestrādāt, bezjēdzīgi neskrollēt telefonu, nepavadīt laiku ar meitām, nekopt dārzu, nevadīt grāmatu klubu. Kaut ko vienmēr var atmest, ja ir kāda cita, spēcīgāka prioritāte.

Vēl pie laika var tikt, deliģējot savus darbus citiem. Nolīgt auklīti, apkopēju, dārznieku, asistentu. Brīnišķīgi, ja kāds gatavs palīdzēt tāpat vien.

Bet galu galā man lielāko atvieglojumu deva samazināt lietu un darbu daudzumu. Tas nenozīmē atmest pavisam – man taču patiešām kaut kad vajadzēs pa kādai krūzei, apakšbiksei vai soctīklu ierakstam. Bet es tālāk tikšu ar mazāk. Man būs vieglāk. Atvilktne nesprāgs katru reizi, kad to atvēršu. Skapītī varēs viegli salikt lietas. Būšu izgulējusies.

Ļoti vienkārši. Pat pašsaprotami. Bet ikdienas skrējienā negribas atteikties ne no kā.