Elzai 6 mēneši

Elzai šodien 6 mēneši. Kā mums iet? #divizemdivi

Manam tētim ir tāds teiciens – es esmu mierīgs kā pitons. Laikam kaut kā tā es jūtos pie sešu mēnešu atzīmes un vispār par šo piedzīvojumu līdz šim. Es esmu mierīga kā līdz galam uzvilkta loka stiegra.

Mans miers pārsvarā ir nepieciešams vecākās meitas Māras emociju uzklausīšanā, īpaši tagad, sākot dārziņa gaitas. Viņa joprojām daudz kliedz – gan dienā, gan naktī. Tomēr tas noder arī ar Elzu, ar vīru, pašai ar sevi un citiem. Visa mana emociju izlāde ir īsa, bet intensīva. Lielākoties tad, kad varu to atļauties – kad Māra ir bērnudārzā un Elza guļ. Tad es nopurinos un turpinu.

Guļu es maz un slikti. Ja pirmos mēnešus Elzai bija vienalga par vecākās māsas trokšņošanu, tad tagad nezinu, kā mums naktīs jāguļ, lai viņas ar savu kliegšanu viena otru nemodinātu. Kopā gulēšanas laiki, šķiet, ir beigušies. Un vienlaikus mani – tieši mani – sauc viņas abas.

Lai vai cik emocionāli smaga man un Mārai nebūtu bērnudārza gaitu sākšana, man vienlaikus ir daudz vairāk resursu ar to (un visu citu) tikt galā, jo varu nedaudz atvilkt elpu. Elzas diendusas pavadu, iegrimstot datordarbos, kārtojot mūsu iedzīvi, lasot grāmatas vai citādi uzlādējoties.

Tās nedaudzās stundas ar saviem projektiem man iedod to mieru, kas klājas visam pāri. Ikdienā mūsu mājās sakāpinātas emocijas ir visiem, bet es pārsvarā noturos, lēni un mierīgi slīdot tām cauri. Māra kliedz, es čukstu pretī. Rihis uzvelkas, es pārņemu maiņu. Uzklausu, mierinu, apkopju, samīļoju, zīdu, mazgāju, skaidroju. Protams, spriedze sakrājas, un brīžiem arī es noraujos. Reizēm dusmās, reizēm asarās, bet ātri atkopjos. Kopumā jūtos kā Buda un ar to ļoti lepojos.

Kad Mārai gribas paraudāt, viņa pieprasa, lai neturu rokās Elzu – regulāri saka, ka māsu opā paņems tētis. Bet labprāt pienes mantas, kas mums vajadzīgas, taisa vaļā māsas pamperu un palīdz sasmērēt dupsi ar krēmu. Pievaktē, vai māsai ir knupis un vai tas ir ielikts ar zīmējumu uz pareizo pusi.

Elžuks pārsvarā smaida un smejas, veļas, lien, stutējas uz rāpošanu, ēd tēta taisītus dārzeņu biezenīšus, sūkā iekostu ābolu un visādi citādi dzīvo zaļi.

Resursu pagaidām pietiek.