
Caro Claire Burke grāmata Yesteryear
Es parasti visas populārās grāmatas lasu gadu vai divus vēlāk, bet šoreiz ielecu trendā!

Es parasti visas populārās grāmatas lasu gadu vai divus vēlāk, bet šoreiz ielecu trendā!

Kad es netieku galā ar dzīvi, galvā pēdējā laikā bieži skan manas mīļās Elīnas (@eliina.krama) teiktais – vajag vai nu lielāku kasti vai mazāk lietu. Viņa, protams,

Nedēļas nogale villā ar grāmatām un labu kompāniju – tā izskatās grāmatu kluba MUMS nometnes.

Visi sapņi nav domāti tam, lai tos piepildītu. Dažiem mūs vienkārši jāaizved tur, kur satiksimies ar nākamo lietu, kam noticēt.

Ja pirmās dienas pēc bērniņa zaudējuma likās daudz maz pašsaprotamas, tad pusotru mēnesi vēlāk gribas piedzīvot kaut nelielu noslēguma sajūtu.

Šī gada pirmajās dienās septītajā grūtniecības nedēļā zaudējām bērniņu – piedzīvoju spontāno abortu. Ja manām meitiņām ir savi dzimšanas stāsti, es gribēju tādu arī šai grūtniecībai. Mazulis nepiedzima, bet viņš bija un vienmēr būs ar mums.

“Man šodien laba lieta bija tas, ka es spēlējos, un slikta lieta bija, ka jākārto mantas.” (Māra, 3g.)

Pļaujot, ravējot vai lasot stiklus ārā no melnzemes, stādot, laistot, apgriežot – katru reizi galvā iestājas dziedinošs miers.

Par izaicinājumiem, īstenojot savus sapņus, pierasts runāt tikai tad, kad tie ir pieveikti. Bet šeit lasi patiesu atskatu uz mana grāmatu kluba pirmo gadu. Par neveiksmēm, plānu maiņām un lēno ceļu līdz mērķu piepildījumam.

Līdz ar Māras piedzimšanu pirms trim gadiem tikām iemesti ar galvu pa priekšu mazo cilvēku lielo emociju pasaulē.
Mani sauc Lote Šteina, esmu satura veidotāja, trīs bērnu mamma un grāmatu kluba MUMS vadītāja.
Šajā blogā atradīsi stāstus un padomus, kas uzkrājušies, audzinot sevi par mammu un būvējot pašai savu lasītāju kopienu.
