2025. gadā man neizdevās…

Tie, kas ar mani ir jau sen, zinās, ka es neslēpjos no grūtām vai bēdīgām tēmām. Manuprāt, runāt par grūtībām un neveiksmēm ir terapeitiski visiem iesaistītajiem. Tāpēc ļoti priecājos par šo trendu, ko pirmoreiz pamanīju @monta_priede profilā – dalīties ar šī gada neveiksmēm. Te ir manas.

* Vasaras grūtniecība un bebītis
Tikai tagad atskatoties aptvēru, kāpēc teju viss, kas notika šajā gadā, likās tik greizs. Jo mans plāns šim gadam bija vasaras grūtniecība un augusta mazulītis. Gada otrajā dienā visi mani plāni un ieceres izčabēja un tas, ko darīju tālāk, bija plāns B. Ar zaudējumu un sērām fonā un neskaidru nākotni priekšā.

Jā, es šogad atkal paliku stāvoklī, paldies Dievam par tādu svētību. Bet es patiešām ļoti gribēju tieši vasaras bēbīti. Nu ar lielu vēderu kuļos cauri jau savai trešajai ziemas grūtniecībai, bet 1. janvārī es vēl domāju, ka šogad beidzot pieredzēšu tieši to, ko jau sen esmu izsapņojusi.

* Manis bija par maz gan jaunajā darbā, gan mājās
Gandrīz tūlīt uz pēdām manam zaudējumam dabūju fantastisku jaunu darbu bērnu grāmatu izdevniecībā “Liels un mazs”. Tā ir vieta, ko apbrīnoju un kura mani iedvesmo. Darbs, kas apvieno manas kaislības – sociālos medijus un grāmatas.

Bet apvienot darbu Rīgā ar ģimenes vajadzībām Cēsīs izrādījās pārāk izaicinoši. Lai arī darbs nāca man pretī un varēju pārsvarā strādāt attālināti, manis ļoti pietrūka klātienē. Savukārt pat tā viena vai divas dienas nedēļā, kurās biju Rīgā, īpaši, ja tas bija brīvdienās, ļoti grauza ģimenei.

Kontrasts starp milzu pateicību, prieku, lepnumu un iedvesmu vienā pusē, un spriedzi, vilšanos un vainas sajūtu otrā bija ļoti nepatīkams. Un tad vēl es atkal paliku stāvoklī pusgadu pēc jaunā darba sākšanas…

* Restartēt grāmatu klubu pēc pauzes rudenī, palaist kluba raidierakstu
Šis bija plāns decembrim. Vienkārši nepietika resursu pēc intensīvā rudens, kad klubu iepauzēju, lai varētu mācīties par kapelānu. Bet šis man ir ļoti, ļoti svarīgi. Izdarīšu. Kad? Tad, kad izdarīšu.

* Publicēt kādu no 20+ iesāktajiem Instagram ierakstiem, kuriem uzņēmu bildes fotosesijā
Jap, man aprīlī bija vesela fotosesija, kurā uzņēmu bildes, kas ietu klāt kādam no 20 puspabeigtajiem tekstiem, kas krājas manās piezīmēs. Tā vietā es šogad no sevis izspiedu gandrīz tikai mēneša atskatus.

Nu, vismaz varu attaisnoties, ka tikmēr paspēju nopublicēt vairāk nekā 170 Instagram ierakstus darba profilā…

* Sakārtot atvilktnes un izšķirot drēbes mājās
Šie darbi uz mani gaida jau gadu. Gadu! Varbūt ilgāk. Manās mājās aiz visām durvīm valda bardaks, lai gan šis vienmēr ir kaut kur manā mūžīgajā darbu sarakstā.

* Atjaunot ģimenes albumu, kas gaida jau kopš 2022. gada
Bez komentāriem.

* Adventes kalendārs un Ziemassvētku dāvanas
Man patīk iedomāties, kā apdāvinu visus savus mīļos ar pārdomātām, skaisti iesaiņotām dāvanām. Realitātē es pa galvu pa kaklu saliku kopā dārziņam un deju kolektīva svētkiem domātās meiteņu dāvanu paciņas un 22. decembrī nopirku katrai no meitām pa divām dāvanām no DEPO. Nevienam citam dāvanu nebija.

* Ļoti daudzas iesāktas un nepabeigtas grāmatas… un vēl vairāk sagādātas un pat neiesāktas
Es vispār neesmu tas cilvēks, kura viens no hobijiem ir grāmatu pirkšana (un iepirkšanās kopumā – skatīt iepriekšējo punktu). Bet kaut kā tas tornis uz mana naktsgaldiņa ir izaudzis, un liela daļa no tām gaida, kad tās izlasīšu un atgriezīšu īstajiem īpašniekiem.

Par spīti ļoti daudzajām labajām lietām, kas šogad notika, man kopumā šis liekas kā “man neizdevās” gads. Tagad, atskatoties, saprotu, ka tas tā bija, jo es centos uzbūvēt jaunu realitāti pa virsu grūtniecības zaudējumam – šim gadam vienkārši bija jāizskatās citādāk. Un teju nekas, kas tajā notika, nebūtu tā noticis, ja es nebūtu 2. janvārī zaudējusi Augustu.

To atzīt nav nomācoši, bet atbrīvojoši.