Kapelānu apmācības
Vidzemes slimnīca man ir mīļa un dziedinoša vieta. Pēdējo reizi te biju šī gada sākumā, kad atvadījos no savas pāragri beigušās grūtniecības, tomēr šīs atmiņas nav iekrāsojušas šo vietu tumšāku, tieši otrādi. Slimnīca atrodas prom no pilsētas, priežu meža vidū. Turpat netālu, ar kājām sasniedzamā attālumā ir Gauja.
Liels bija mans prieks, kad uzzināju, ka tieši šogad kapelānu apmācības notiks Valmierā, nevis Rīgā, kā ierasts. Tā vien šķiet, ka šis ceļš ir man īpaši izraudzīts un jau pa priekšu iemīts.
Pirmajā nedēļas nogalē mēs iepazinām viens otru, mācījāmies stāstīt un uzklausīt dzīvesstāstus. Man ir diezgan liela pieredze ar dažādām kopienām, satiekot svešus cilvēkus un pamazām viņus iepazīstot. Tomēr bieži, arī šoreiz, bija spēcīga sajūta — bet varbūt tomēr ŠOS cilvēkus es nevarēšu saprast? Varbūt viņi nesapratīs mani? Pirmās dienas noslēgumā dalījos ar šo domu ar saviem kursabiedriem, un mēs visi sirsnīgi pasmējāmies.
Esmu pieradusi, ka apkārt ir cilvēki, kurus savas un citu emocijas mēdz mulsināt. Kad izrunājām grupas noteikumus, es piedāvāju iespēju, ja cilvēks jūtas pārāk saviļņots, viņš var atstāt telpu. Kursa vadītāja maigi aicināja darīt pretējo — palikt kopā visās emocijās. Tas nenozīmē, ka mums visiem tas vienmēr būs viegli. Tomēr šāds aicinājums man arī šķiet kā jau sen pazīstama, iemīta taciņa. Kaut kas, kad radīts tieši man.
Nevis kāpēc es tur esmu un ko es ar to darīšu, bet gan protams, ka es tur esmu, un kur gan citur es varētu būt.
Man priekšā ir vēl vairāki mēneši ar teorētiskām un, kas vissvarīgākais, praktiskām apmācībām. Man būs jāiet prakse slimnīcā vai citā klīniskā vidē, un tā sāksies ļoti drīz. Pusdienu pārtraukumā vedu savus kursabiedrus uz Gauju. Pirmajā reizē notrāpīju greizi ar taciņas izvēli un izvedu caur brikšņiem. Pirms katras dienas lūdzu Dieva atbalstu un vadību. Klausoties citos, pierakstu mazus domu graudus un atziņas. Piemēram, ka Dievs zaudētos bērniņus rada mūžībai.
Es noslēdzu gan šo ierakstu, gan savu pirmo pieredzi kursā ar šādu domu ainu. Slimnīca — vieta ar savu smagumu, grūtībām, cilvēku dzīvesstāstiem, ceļu uz dziedināšanu vai nereti — zaudējumu. Saules apspīdēta priežu meža vidū.