čudaki

No čudakiem uz blozgām un joberiem

Kad tikko biju pametusi mazpilsētu un sākusi mācības kādā no Rīgas mākslas vidusskolām, izjutu brīvību ne tikai tāpēc, ka sešpadsmit gadu vecumā biju prom no vecākiem, bet arī tāpēc, ka arvien vairāk varēju pavadīt laiku ar cilvēkiem, kuri man tiešām interesēja un patika. Lai gan mazpilsētā man bija draugi un mākslas skolas skolotāji, kuri nenoliedzami bija un joprojām ir lieliski cilvēki, savu cilti es tā īsti atradu tikai Rīgā.

Continue reading “No čudakiem uz blozgām un joberiem”
Scroll to top