Pirmie mēneši ar zīdaini… un mani bezbērnu draugi

Vai draugi un zīdainis ir divas nesavienojamas pasaules? Grūtniecības laikā nereti dzirdēju pareģojumus, ka manas līdzšinējās draudzības izdzisīs. Īpaši, ja mani draugi paši tuvākajā laikā nekļūs par vecākiem, cerību esot maz. Esot stāvoklī pandēmijas laikā, kad sociālā izolācija bija sāpīgi īsta, šis jautājums laiku pa laikam uzpeldēja arī manā galvā. Vai draudzības izturēs?

Mārai bija mazāk kā pusotrs mēnesis, kad Andreja virtuves izlietnē mēģināju sakopt savu noturību spēji pārsnieguša pampera sekas. Tinu puskailo mazuli mums atvēlētajos virtuves dvieļos un gaidīju, kad ar rezerves drēbju kārtu pie mums nokļūs mans vīrs. Smējāmies un turpinājām sarunu, ko iesakām vēl parkā uz soliņa, kur mūs piemeklēja šī ikdienišķā ķibele.

Kopš šīs tikšanās esmu baudījusi Ances uzsildītas pusdienas, ciemos uzņēmusi arī Annu, Daci un Gundegu, ciemojusies pie Ofēlijas un baudījusi sirsnīgu videozvanu ar Šveices idillē iegrimušo Elzu. Māra ir klausījusies, kā parkā ģitāru spēlē Mārtiņš, un ir iepozējusi jau gana daudzām Annas uzņemtām bildēm.

Apgalvot, ka dzīve nav mainījusies, būtu absurdi. Brīvā laika un rocības pavisam noteikti ir mazāk, un es spēju saprast, ka daudziem tas nozīmētu draudzību izjukšanu. Tomēr viss atkarīgs no tā, kā mēs izvēlēsimies sakārtot savas prioritātes.

Māras miega stundās man ir jāizvēlas, piemēram, starp atpūtu un spēku atgūšanu pašai, produktīvu darbošanos kādā no maniem projektiem vai pastaigu ārā un mīļa cilvēka satikšanu. Mani ambiciozie plāni par jauniem bloga ierakstiem un dizainiem veikalam līdz tā atvēršanai nepiepildījās, bet esmu pavadījusi laiku ar saviem draugiem. Un tieši tas ir visu veiksmīgu draudzību pamatā – kopīgi pavadītais laiks.

Šajā un pandēmijas atstāto seku sakarā aicinu izlasīt vienu no pirmajiem mums.lv bloga rakstiem: “7 ieteikumi, kā saglabāt attiecības ar draugiem, kad pāri 25”